1. Kas ir joga?
Vārds „joga” radies no sanskrita saknes „judž”, kas nozīmē „aizjūgs”, „iegrožošana”, „sakars”, „apvienošana”.

Indiešu gudrais Patandžali tiek uzskatīts par jogas filozofijas pamatlicēju. „Jogas sutrās”, tekstā, kas uzrakstīts vairāk nekā pirms 2000 gadiem, Patandžali sniedz jogas skaidrojumu: „Joga – čita vriti nirodha”, kas tulkojumā varētu nozīmēt – „joga – uztraukumu (svārstību vai nepastāvības), kas piemīt prātam, iegrožošana”.
„Jogas sutrās” Patandžali apraksta jogas astoņas pakāpes (daļas): jama (mijiedarbības ar vidi principi), nijama (mijiedarbība pašam ar sevi), asanas (pozas), pranajama (elpošana), pratjahara (jūtu novēršana no objektiem, uz kuriem tās vērstas), dharana (prāta koncentrācija), dhjana (meditācija), samadhi (apziņai pāri stāvošs stāvoklis, saplūsme ar absolūto).
Šodien vairums cilvēku, kas nodarbojas ar jogu, praktizē trešo pakāpi (daļu), asanu, citiem vārdiem, fiziskās pozas, kas vērstas uz to, lai sagatavotos ilgām meditācijas stundām: attīrīt ķermeni un padarīt to stipru un izturīgu.
2. Ko nozīmē „hatha”?
Vārds „hatha” sastāv no divām zilbēm – „ha” un „tha”. Ha – tā ir austošā plūsma, Pingala nadi vai saules kanāls. Tha – norietošā plūsma, Ida nadi vai mēness kanāls. Nadi- tie ir kanāli, pa kuriem ķermenī plūst enerģija. Viens no hatha jogas mērķiem – attīrīt Ida un Pingala nadi un apvienot šos divus kanālus ar centrālo Sušumna kanālu. Hatha – jogas pozas palīdz atvērt ķermenī kanālus, palīdzot enerģijai cirkulēt.
Hatha joga – tas ir balansa atrašanas un pretstatu apvienošanas ceļš. Mūsu fiziskajā ķermenī mēs attīstām spēka un lokanības balansu. Mēs arī mācāmies balansēt starp piepūli un atslābināšanos lokanībā. Mēs meklējam līdzsvaru starp vīrišķo – saules, aktīvo, karsto, un sievišķo – auksto, jutīgo, mēness, enerģiju tipiem.
3. Ko nozīmē Om?
Om (aym) – tā ir mantra, ko tradicionāli nodzied jogas nodarbības sākumā un beigās. Tā ir pasaules primārā vibrācija. Ko tas nozīmē? Senie jogi zināja to, par ko šodien runā zinātnieki – ka Visums nepārtraukti kustas. Nekas nepaliek nemainīgs un nestāv uz vietas. Viss pasaulē eksistējošais pulsē, radot ritmus un vibrācijas, ko senie jogi asociēja ar skaņu Om. Iespējams, mēs ne vienmēr savā ikdienā ieklausāmies šajā skaņā, taču mēs varam to sadzirdēt rudens lapu čaboņā, viļņu šalkoņā krastā vai jūras gliemežnīcā.
Om dziedāšana ļauj mums apzināties savu pieredzi pasaules pulsācijas atspoguļošanā. Dziedot Om, mēs ar elpošanas palīdzību jūtam savu saikni ar Visuma kustību un jūtam, kā Visums pulsē mūsos.
4. Vai jābūt veģetārietim, lai praktizētu jogu?
Jogas filozofijas pirmais princips – ahimsa, kas nozīmē nenodarīt ļaunu ne sev, ne citiem. Bieži vien tas tiek interpretēts galvenokārt kā veģetārisms. Tradicionāli indiešu jogi bija veģetārieši. Taču mūsdienu jogas savienībā notiek debates par to, ēst gaļu vai nē. Veģetārisms – tā ir personiskā izvēle. Veģetārismam nav jābūt kaut kam tādam, ko tu centies uzspiest citiem, tas nedrīkst būt saistīts ar agresiju pret citiem, jo tad tas ir pretrunā ar ahimsas principiem.
5. Cik reizes nedēļā jānodarbojas?
Joga ir apbrīnojama. Pat ja jūs nodarbosieties tikai vienreiz nedēļā, jūs no šīs prakses sajutīsiet efektu. Ja jums izdodas biežāk, tad jūs, protams, sajutīsiet lielāku efektu. Vislabāk sākt ar divām trim reizēm nedēļā pa stundai pusotrai, bet, ja iznāk retāk un mazāk, nodarbojieties, cik izdodas, un nesatraucieties par to. Visdrīzāk pēc kāda laika vēlēšanās nodarboties pieaugs dabiskā veidā un jūs konstatēsiet, ka praktizējat aizvien vairāk un vairāk.

 
6. Ar ko joga atšķiras no stiepšanās un citiem fitnesa veidiem?
Atšķirībā no stiepšanās vai citiem fitnesa veidiem joga nav vienkārši fizisku pozu izpildīšana. Patandžali astoņu pakāpju joga ilustrē to, ka fiziskā prakse – tas ir tikai viens no jogas aspektiem. Taču, pat ja aplūkot jogu tikai kā fizisku treniņu (asana), tā ir unikāla, jo nodarbības laikā mēs strādājam ar elpošanu un sava prāta svārstībām. Sasaistot ķermeni, elpošanu un prātu, mēs virzām savu uzmanību uz iekšieni. Ar iekšējās uzmanības procesa palīdzību mēs mācāmies izzināt savus paradumus un noslieces un bez nosodījuma novērt tos. Apzinātība, ko mēs kultivējam, padara jogu tieši par praksi, nevis par mērķi vai uzdevumu, kas jāizpilda.
7. Vai joga ir reliģija?
Joga nav reliģija. Tā ir filozofija, kas radās Indijā aptuveni pirms 5000 gadu. Klasiskās aštanga jogas (astoņu pakāpju aštanga joga, nejaukt ar Pahtabhi Džoisa aštanga – viņjasa jogu) aizsācējs ir Patandžali, kurš uzrakstījis Jogas Sutras. Joga dažreiz savijas ar citām filozofijām – hinduismu un budismu, taču šie virzieni nav obligāti jāapgūst, lai praktizētu jogu.
8. Es neesmu lokans, vai varu nodarboties ar jogu?
Jā! Jūs esat lielisks jogas kandidāts. Daudzi cilvēki domā, ka jābūt lokanam, lai sāktu nodarboties ar jogu, bet tas ir tāpat, kā domāt, ka jums jāprot spēlēt teniss, lai apmeklētu tenisa stundas. Nāciet tādi, kādi jūs esat, un jūs sapratīsiet, ka jogas prakse palīdzēs jums kļūt lokaniem. Šis jaunais kustīgums būs sabalansēts ar sirds un asinsvadu sistēmas spēku, koordināciju, labu darbību un organisma vispārējā stāvokļa uzlabošanos.
9. Kas man ir nepieciešams, lai sāktu?
Viss, kas jums patiešām ir nepieciešams, lai sāktu – jūsu ķermenis, apziņa un mazliet ziņkāres. Taču būtu labi, ja jums būtu pāris bikšu, šortu vai legingu jogai un ne pārlieku brīvs T – krekliņš. Nekādi īpašie apavi jums nebūs nepieciešami, tāpēc ka ar jogu nodarbojas basām kājām. Var paņemt līdzi dvieli. Līdz ar jūsu prakses attīstību jums, iespējams, sagribēsies savu personīgo jogas paklājiņu, taču studiju vairākumā paklājiņi tiek piedāvāti visiem, kas tos vēlas.
10. Kāpēc jāatturas no ēšanas 3 stundas pirms nodarbībām?
Jogas nodarbībās mēs sagriežamies uz visām pusēm, apgriežamies ar galvu uz leju, saliecamies uz priekšu un izliecamies atpakaļ. Ja jūs ne līdz galam pārstrādājāt savas pusdienas, tas liks par sevi manīt, un jums nebūs ērti nodarboties. Ja jums ir ātrs metabolisms un jūs baidāties, ka nodarbības laikā jums var gribēties ēst vai arī jūs sajutīsiet vājumu, pamēģiniet nedaudz uzkost 30 – 60 minūtes pirms nodarbības. Derēs viegls ēdiens – jogurts, augļi vai rieksti.